"dzīvā Mīlestība" I

 Es nevarēšu aprakstīt Tavu kaisli, es nevarēšu Tev aprakstīt Tavu maigumu, es nevarēšu Tev aprakstīt tavu Mīlestību. To nevar aprakstīt otram, to katrs pārdzīvo citādi. Katrs individuāli var pārdzīvot maigumu, kaisli un mīlestību, tāpēc apraksts par šīm sajūtām katram būs savs, kas veidots no mūsu pieredzes, mūsu vēlmēm un vilšanos, mūsu sapņiem un ilūzijām. Cilvēks var kļūdīties un pārprast šo sajūtu aprakstus, interpretācijas, bet viņš nekad nekļūdīsies tajā īstumā, ko sajutīs/ sajūt šīs sajūtas pārdzīvojot. Tik vienkārša patiesība- pārdzīvojums ir īstā valodā, kurā mēs saprotamies.

Atkal atvērties pārdzīvojumam, zinot, kāda bijusi  iepriekšējā pieredze, ir liela uzdrīkstēšanās un drosme, taču nodzīvot atlikušo mūžu sevis žēlošanā par neizdošanos, manuprāt, ir dzīves izniekošana.

Kādi ir ieguvumi ļaut sev atkal sajust, ļaut sev mirdzēt, ļaut sev paskatīties uz partneri ar maigumu un vēlmi? Patīkamās un aizmirstās tirpas ķermenī, vēderā “tauriņi” un satraukums, acīs mirdzums, apkārt pasaule skaistāka, cilvēki labāki un dzīve paver iespējas… Tā ir rezonanse- mēs atveramies pasaulei un pasaule atveras mums. To nevar izlemt un ar prātu ieviest dzīvē, to var pārdzīvot un viss notiks pats no sevis.

Kādi ir zaudējumi, ja atvērsies un ļausi sev atkal just? Iesākumā atbildi uz jautājumu- vai Tu ko sagaidi, vai esi jau sagatavojusi plānu, esi radījis savu “pasaku” kā būs? Ja tā, tad vilšanās, asaras un kārtējā neizdošanās ir lemta jau sākumā.

Atļaujies kaislei, maigumam un mīlestībai ar vīru, ar vienīgo cilvēku, kurš mīl, cer un gaida…