Light in OM

  Attiecības, ne tikai pāru, ļoti bieži salīdzina ar krūzi vai vāzi, vai kādu citu trauku… Kaut kādā posmā, domāju, attiecību izaugsmes, attīstības posmā, tā arī ir. Ir posms, kurā mēs saudzējam attiecības, piepildām tās, rūpējamies, lai neviens no ārpuses mūs netraucē, paši dodam uz āru tikai un vienīgi to, kā mums ir par daudz vai to, ko vēlamies. Ir attiecības, kuras savu dzīves ciklu arī var nodzīvot “krūzes” modelī, bet ir tādas, kurām paliek par šauru krūzē. Attiecības attīstās, tās pilnveidojas kopā ar mums un kādā brīdī telpa, kuru mēs esam atvēlējuši attiecībām, kļūst tām par šauru un, “krūze” plīst. “Saplēstās krūzes” scenāriji: Saplēstu krūzi var salīmēt, taču tā vairāk nebūs tā krūze, kura bija līdz šim. Mēs centīsimies izturēties kā ierasts, taču kaut kur dziļi mūsos “gruzdēs” aizvainojums, sāpes un ciešanas. Saplēstu krūzi var izmest. Var veidot jaunas attiecības, var dzīvot bez attiecībām. Un vēl ir iespēja paskatīties uz attiecībām pāri “krūzei”, tas nozīmē, ka

 E s nevarēšu aprakstīt Tavu kaisli, es nevarēšu Tev aprakstīt Tavu maigumu, es nevarēšu Tev aprakstīt tavu Mīlestību. To nevar aprakstīt otram, to katrs pārdzīvo citādi. Katrs individuāli var pārdzīvot maigumu, kaisli un mīlestību, tāpēc apraksts par šīm sajūtām katram būs savs, kas veidots no mūsu pieredzes, mūsu vēlmēm un vilšanos, mūsu sapņiem un ilūzijām. Cilvēks var kļūdīties un pārprast šo sajūtu aprakstus, interpretācijas, bet viņš nekad nekļūdīsies tajā īstumā, ko sajutīs/ sajūt šīs sajūtas pārdzīvojot. Tik vienkārša patiesība- pārdzīvojums ir īstā valodā, kurā mēs saprotamies. A tkal atvērties pārdzīvojumam, zinot, kāda bijusi  iepriekšējā pieredze, ir liela uzdrīkstēšanās un drosme, taču nodzīvot atlikušo mūžu sevis žēlošanā par neizdošanos, manuprāt, ir dzīves izniekošana. Kādi ir ieguvumi ļaut sev atkal sajust, ļaut sev mirdzēt, ļaut sev paskatīties uz partneri ar maigumu un vēlmi? Patīkamās un aizmirstās tirpas ķermenī, vēderā “tauriņi” un satraukums, acīs mirdzums, apk