Dievišķā perfekcija ir mana vienīgā realitāte

 

Šodien vēlējos padalīties ar to, kas esmu es, nevis es kā “birkas”, ar kurām mani varētu aplīmēt, bet es kā Es.

Es katru dienu piedzīvoju Dievišķās perfekcijas manifestāciju manā dzīvē. Un tieši “Dievišķās perfekcijas” nevis manas perfekcijas, jo mana perfekcija bez Dieva klātbūtnes bija falša, tur no manis nebija nekā (bija kaut kas no mammas, tēta, brāļa, māsām, tantēm un onkuļiem, no skolotājiem un pasniedzējiem, no draugiem un draudzenēm, no visiem pa mazliet). Piedzīvojot Dievišķo perfekciju, arī bēdas, skumjas un nelaimes ir dzīvas, atklāsmes un izaugsmi nesošas, viņas, iespējams, nebūtu saprotamas, ja es skatītos caur savu perfekciju, kur ir labie un ir sliktie, ir balts un ir melns, kur ir manējie un tavējie un vēl tādi, kuri par to visu spriež, bet viņas noteikti ir saprotamas, ja raugāmies caur tukšumu, ja skatāmies mīlestības acīm.

Šajā laikā esmu piedzīvojusi daudzu lielisku ideju rašanos un plānu realizēšanos. Bija jāļaujas jaunajam ienākt, bija jāļaujas jaunais pieņemt.

Mēs katrs izdarām izvēli, Dievs mums ļauj- mēs paši esam savas brīvas gribas saimnieki, tas ir “ko sēsi, to pļausi”. Es izvēlējos ticēt, ka notiekošais manā dzīvē ir Dievišķās perfekcijas izpausme, es ticu, ka katru rītu lec saule, ka katru vakaru tā noriet un ticu, ka tā ir Dieva manifestācija.

Ar savu ticību es rezonēju ar Lielo Mīlestības telpu, kurā nav nekā kā vienīgi Gaisma un Harmonija, tad kāpēc, lai es šo mainītu un noticētu, un iesaistītos tajā, par ko runā kaimiņi, radi un draugi, kāpēc, lai es piesaistītu šādu rezonanses lauku?

Ticot un dzīvojot Dievišķās perfekcijas ikdienā, nav iespējams noticēt, ka Dieva pasaulē būtu kaut kas neiespējams.

Paldies!

"Mans Kungs un Dievs, atņem man visu, kas mani attālina no Tevis. Mans Kungs un Dievs, dod man visu, kas mani tuvina Tev. Mans Kungs un Dievs, atraisi mani no manis paša, lai es pilnībā atdotos Tev."