Tīrība vārdos
Mums ir paveicies, ka ģimenē ir pievienojies mazulis- gadu un dažus mēnešus veicais Benedikts. Pateicoties viņam arī es mācos. Lielai daļai no mums visgrūtāk ir iedzīvināt pozitīvismu un izskaust noliegumu, kas mums no mazām dienām ir ieaudzinātas kā aizlieguma formas. Dzīvojot kopā ar Benediktu, cenšamies (cenšos (mācos, apgūstu, praktizēju) es, jo Jurim tas ir dabīgi) runāt bez noliegumiem. Tā vietā, lai teiktu: neliec tur pirkstus, apdedzināsies, sakām: esi uzmanīgs, tur ir karsts; tā vietā, lai teiktu: neej tur, nokritīsi, sakām: prātīgi, tur ir liels augstums, un, ja nu viņš tomēr iet un nokrīt, tad, nesakām: es taču teicu, ka nokritīsi, vajadzēja mani klausīt, bet gan palīdzam piecelties. Viņš lēnām pats apgūst robežas, pats mācās, un nedzird noliegumu, dzird atbalstu un motivāciju. Un skaistākais ir tas, ka arī es mācos: domāju, ko runāju, līdz ar to esmu kļuvusi rāmāka, manos vārdos ir vairāk pozitīvā, vairāk tīrības runā. Mūsu piemērs bija tam, ko esam apguvuši caur tādām ...